Valoda

Bērns ir kā taurenis vējā.
Daži spēj lidot augstāk kā citi.
Bet katrs no viņiem lido tik labi, cik spēj.
Kāpēc salīdzināt citu ar citu?
Katrs ir īpašs! Katrs ir skaists!

(Marija Montesori)

Laipni lūdzam mūsu PII "Dzērvenīte" kabinetā,
             kur  ES apmeklēju nodarbības un tieku motivēts veidot izpratni, interesi par mācību saturu; saņemu atbalstu, lai iegūtās zināšanas, prasmes un ieradumi būtu noturīgi...

Mums ir lieliska komanda divi logopēdi un psihologs, kuri  kopīgiem spēkiem  bērniem sekmē pirmsskolas vadlīnijās noteikto prasmju un iemaņu apgūšanu. Šeit bērniem, vecākiem, skolotājiem ir iespēja saņemt speciālistu konsultācijas.

 Pirmsskolas izglītības iestādē LOGOPĒDS izvērtē bērnu runas un
valodas attīstības traucējumus un veic to novēršanu.

Mūsu pirmsskolas izglītības iestādes skolotājas logopēdes Iveta Tolstiha un Jeļena Aleksejeva nosaka bērna runas attīstības līmeni, izrunas traucējumus un praktizē atbilstošas metodes bērna izrunas korekcijai. Logopēdi galvenokārt strādā ar piecgadīgiem un sešgadīgiem bērniem, kuriem ir izteikti runas traucējumi („Skolotāja logopēda darba paraugnoteikumi vispārējā izglītības iestādē” (IZM 09.03.2004., Nr.146)).
Nodarbības notiek individuāli vai 2-3 bērnu grupās. Bērnus logopēdiskajās nodarbībās uzņem visa mācību gada laikā, ja atbrīvojas vieta, un atskaita, kad novērsti valodas traucējumi.
Logopēdiskās nodarbības vispirms nozīmē vecāko un sagatavošanas grupu bērniem. Ja atbrīvojas vieta, no jaunāka vecuma grupām vispirms uzņem bērnus ar izteiktiem valodas traucējumiem, kas rada grūtības pamatizglītības programmas apgūšanai.

Skolotāja logopēda pedagoģiskā procesa plānošana, pedagoģiskās korekcijas nodarbību organizēšana un vadīšana
Lai novērstu bērnu runas un valodas traucējumus, tiek

  • organizētas regulāras, sistemātiskas logopēdiskās nodarbības;
  • ievēroti pedagoģiskās korekcijas nodarbību organizēšanas pamatprincipi:
    • labvēlīgas mācību vides un mikroklimata nodrošināšana;
    • logopēdisko nodarbību mērķu un uzdevumu skaidrība;
    • mācību metožu, darba organizācijas formu un mācību materiālu daudzveidība, mērķtiecīga izmantošana;
    •  nodrošināta individuāla pieeja bērniem ar artikulācijā iesaistīto orgānu uzbūves un darbības traucējumiem;
    • diferencētas pieejas nodrošināšana atbilstoši bērnu attīstības līmenim;
    • bērnu iesaiste savas darbības plānošanā un rezultātu izvērtēšanā, atgriezeniskās saites nodrošināšana;
    • sadarbība ar izglītības iestādes medmāsu, psihologu, iestādes vadību un skolotājiem bērnu individuālo vajadzību izzināšanā un attīstīšanā;
    • informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošana atbalsta organizēšanas procesā.

Šeit pie spoguļa strādā bērni,
kuriem ir ierobežotas spējas izteikties un
verbāli pašapliecināties saskarsmē.
Logopēdi palīdz bērniem apgūt,
izkopt un nostiprināt skaņu pareizu izrunu.

Tehnoloģijas bērniem ir
kā atbalstoši mācību
līdzekļi

 Interaktīvās spēles runas, valodas
attīstīšanai un pilnveidošanai ir
interesants - aizraujošs mācību materiāls.

Valodas labskanīgums un bagātība atkarīga no valodas individuālā lietojuma,
runātāja kultūras un valodas prasmes.

            Skolotājs logopēds pirmsskolas izglītības iestādē ir atbalsts bērniem, vecākiem un pedagogiem.

Skolotāja logopēda un vecāku sadarbība
Konsultatīvā palīdzība vecākiem - individuālas sarunas, informatīvi materiāli un vecāku sapulces.
Skolotājs logopēds

  • iesaka vingrinājumus bērnu runas un valodas attīstības traucējumu novēršanai-uzlabošanai, nostiprinot apgūtās iemaņas mājas apstākļos;
  • sniedz padomus un ieteikumus citu speciālistu konsultācijām;
  • iesaista vecākus korekcijas darbā - vada logopēdiskās nodarbības vecāku klātbūtnē (iepriekš savstarpēji vienojoties);
  •  informē vecākus par bērnu vajadzībām, korekcijas iespējam, darba norisi un attīstības gaitu,nepieciešamības gadījumā logopēds sadarbībā ar vecākiem plāno padziļinātu koriģējošo darbu ar bērnu;
  • veic bērnu runas un valodas attīstības izpēti, sagatavo un izsniedz rakstisku ziņojumu pedagoģiski medicīniskai komisijai pēc vecāku lūguma.

Mūsu galvenais sadarbības uzdevums
Izlabot bērniem runas un valodas traucējumus pirmsskolas vecumā, lai turpmāk tie neizpaustos kā lasīšanas un rakstīšanas traucējumi skolā.

Katru gadu septembrī logopēdi veic visu PII "Dzērvenīte" 3 – 6 gadus vecu bērnu
runas un valodas attīstības pārbaudi.
Vecāki ar pārbaudes rezultātiem var iepazīties un saņemt konsultāciju, sazinoties ar
skolotāju logopēdu personīgi vai pa mob.tālr
. 24337313 darbdienās.

IETEIKUMI VECĀKIEM
Vingrinājumi un uzdevumi bērna runas attīstībai

LATVIEŠU VALODA KRIEVU VALODA

Artikulācijas aparāta vingrinājumi. Šeit

Pirkstu sīkās motorikas vingrinājumi. Šeit

Fonemātiskās dzirdes vingrinājumi. Šeit

Artikulācijas aparāta vingrinājumi:
https://www.youtube.com/watch?v=Uu-vCLiGbco
https://www.youtube.com/watch?v=wvTdKivTKZA

Pirkstu rotaļas:
https://www.youtube.com/watch?v=CwbFNM6rQW0
https://www.youtube.com/watch?v=7IVozfFVqo8 

Esam aktīvi, ieinteresēti bērnu valodas attīstībā jau šodien un risinājumu meklējam kopīgi!

PSIHOLOGS

pirmsskolas izglītības iestādē ir atbalsts
bērniem, vecākiem un pedagogiem.

Ja bērnam ir grūtības adaptēties pirmsskolā, iekļauties grupas dzīvē, mācību procesā, vai, ja viņš sastopas ar attīstības vai dzīves krīzēm, bērna spēja pārvarēt radušās grūtības ir atkarīga no pieaugušo atbalsta un rīcības.

Tas, kurš ņem – piepilda plaukstas.
Tas, kurš atdod – piepilda sirdi.

Psihologs Gita Neilande pirmsskolas izglītības iestādē "Dzērvenīte"

  • palīdz bērniem, vecākiem, skolotājiem attīstīt pratību pamatus mācību jomās, audzināšanas  procesā, sociālajā un psiholoģiskajā attīstībā;
  •  piedāvā skolotājiem, vecākiem efektīvākās  metodes, kā risināt bērna mācību un uzvedības grūtības;
  • palīdz izprast, kā bērna attīstība ietekmē viņa mācības un uzvedību;
  • veicina skolotāju , bērnu un vecāku savstarpējo sadarbību;
  • sadarbojas ar medmāsu, logopēdu, iestādes vadību un citiem iestādes darbiniekiem vai speciālistiem ārpus pirmsskolas izglītības iestādes;
  • piedāvā individuālas konsultācijas vecākiem, kuri interesējas par sava bērna psiholoģisko, kognitīvo un sociālo attīstību;
  • veic bērna individuālu izpēti pēc vecāku lūguma,  lai sagatavotu individuālus ieteikumus bērna attīstībai psiholoģiskā, sociālā un emocionālā jomā. Pēc izpētes tiek sagatavoti uzdevumi, kas veicina bērna individuālo spēju un prasmju attīstību;
  • veic kognitīvo spēju izpēti, sagatavo un izsniedz atzinumu pedagoģiski medicīniskai komisijai.

Psihologa darba ētiskos principus nosaka psihologu ētikas kodekss, kas liek
nodrošināt klientam konfidencialitāti.

Psihologs ir atbalsts ģimenēm
Vecāki uz konsultācijām var pieteikties, zvanot pa tālruni 26773182

Pirmdienās: 11.00-18.30
Otrdienās: 8:00-15.30

Speciālistu savstarpēja sadarbība bērna
runas traucējumu korekcijā

Liels ir tas, kas nes lielu pienākumu
                                 J.Rainis

Logopēdu, speciālistu, skolotāju komandas darbs PII "Dzērvenīte"

Nodarbībās veic maksimālu runas un valodas traucējumu korekciju:

  • veido gramatiski pareizu runu, paplašina un aktivizē vārdu krājumu,
  • sekmē vispusīgu bērna attīstību, lai ES sekmīgāk varu uzsākt skolas gaitas.

Logopēdi:

  • nosaka runas traucējumu struktūru, tā smaguma pakāpi;
  • veic maksimālu runas traucējumu korekciju;
  • īsteno konsultatīvo palīdzību vecākiem, metodisku palīdzību PII darbiniekiem.

Skolotāji:

  • kontrolē bērnu runu nodarbībās u.c. viņu aktivitātēs visas dienas garumā;
  • attīsta pirkstu sīkās muskulatūras darbību;
  • palīdz bērniem, pēc logopēda ieteikuma, realizēt vingrinājumus grupā.

Mūzikas skolotājs:

  • aktivizē bērna runas tempu un ritmu;
  • veicina skaņu izrunas automatizēšanu ar speciāli atlasītu dziesmiņu; tautasdziesmiņu, muzikāli ritmizētu piedziedājumu palīdzību;
  • strādā, lai uzlabotu bērna runas intonācijas un mīmikas izteiksmīgumu.

Sporta skolotājs:

  • nodrošina vispārējās un sīkās motorikas attīstību;
  • veicina ķermeņa atsevišķu daļu kustību koordinēšanu;
  • īsteno muskuļu relaksācijas vingrinājumus.

Psihologs:

  • izzina bērna personības attīstības īpatnības;
  • izpēta bērna kognitīvos procesus;
  • koriģē psiholoģiskos procesus;
  • palīdz pārvarēt bērna emocionālo attieksmi pret darāmo;
  • rosina pozitīvas saskarsmes veidošanos.

Vecāki:

  • ir atbildīgi, saprotoši un gatavi paši iesaistīties  bērnu runas traucējumu korekcijas laikā, veicinot bērna valodas un runas attīstību dažādās ikdienas sadzīves situācijās;
  • uzklausa logopēda sniegtos padomus par citiem nepieciešamajiem papildus izmeklējumiem, ja tādi vajadzīgi;
  • palīdz bērnam mājās veikt logopēda ieteiktos vingrinājumus runas un valodas uzlabošanai, jo rezultāti sasniedzami vien patstāvīgi, regulāri trenējoties, nostiprinot nodarbībās apgūto.

Speciālistu, skolotāju, vecāku kopdarbībā tiek sasniegts vienots mērķis:

  • visu dzimtās valodas skaņu precīza izruna;
  • fonemātiskās uztveres attīstība, kas savukārt sekmē bērna lasīt un rakstītprasmes apguvi.
    Koordinēta logopēda ↔grupas, mūzikas, sporta skolotāju ↔psihologa ↔vecāku sadarbība mācību koriģējoši attīstošā procesā var dot efektīvus rezultātus.

Spēja skaisti runāt ir viena no bērna vizītkartēm, kas veidos sociālo kontaktu ar apkārtējiem.

Valoda ir sazināšanās līdzeklis
un to vislabāk iemācās
sadarbojoties un sarunājoties

Esiet sveicināti  VALODU kabinetā!

     Estētiski pievilcīga un ērta telpa, kurā labi jūtas gan bērni, gan skolotāji. Neitrālas krāsas, silts un dabisks apgaismojums rada priecīgu noskaņojumu. Labi iekārtota vide bērniem veicina interesi, un viņi mācās ar iniciatīvu. Bērni mācoties rotaļājas un rotaļājoties mācās.
                          Tikai rokrokā ar pieaugušo ES iemācos izjust pareizrunāšanas prieku.
                                                                     Riti raiti, valodiņa

Mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmā bērns apgūst pratību pamatus mācību valodā, kurā tiek īstenota izglītības programma. Šajā izglītības programmā latviešu valodu pirmsskolā bērns apgūst bilingvāli, integrēti kopējā mācību procesā un kā ikdienas galveno saziņas valodu no piecu gadu vecuma (obligātās pirmsskolas izglītības posmā).

   Valodas kabinetā uz latviešu valodas nodarbībām nāk bērni, kuri līdztekus dzimtajai valodai apgūst valsts valodu.

Pirmsskolas izglītības skolotāja Inita Zalpētere pedagoģisko darbu organizē, ņemot vērā ''Pirmsskolas mācību programmu/Valsts izglītības satura centrs|ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā/'', veidojot pratību pamatus latviešu valodas jomā. Gan caurviju prasmes, gan ieradumi tiek attīstīti integrētā mācību procesā līdztekus mācību jomu satura apguvei.

 Galvenā uzmanība pievērsta klausīšanās, runāšanas prasmju attīstīšanai un pilnveidošanai.
Vadošā mācīšanas metode - rotaļa, jo tā dod iespēju dažādot nodarbību saturu un palīdz ikdienas darbā.

                                                                 Ko tas nozīmē?
    Šeit mēs rotaļājamies un darbojamies, lai gūtu panākumus pozitīvas valodas vides radīšanā un pacietību, gaidot bērna pirmos vārdiņus latviešu valodā – gluži tāpat, kā gaidām mazuļa pirmos vārdus dzimtajā valodā.
                                                                  ES klausos...
      Vispirms ES iemācos uzmanīgi klausīties, reizēm to darot arī ar aizvērtām acīm, lai nekas nenovērstu manu uzmanību. Lai radinātu bērnus klausīties dažādās balss intonācijās un nodarbības padarītu pēc iespējas daudzveidīgākas, tiek izmantoti piemēroti audio ieraksti, kuros skan gan dziesmas, gan runāts teksts.
                                                                  ES sadzirdu...
     Izpildot dažādus skaņu vingrinājumus, ES iemācos sadzirdēt latviešu valodas skaņas un tās pareizi izrunāt. Klausīšanās mērķis ir iemācīties saprast sarunu partneri. Klausoties audio ierakstus, bērniem tiek dota iespēja ieklausīties, kā latviski runā citi cilvēki.
                                                                  ES izprotu...
     ES klausos skolotāja, draugu runā un mācos saklausīt, uztvert un saprast atsevišķus vārdus, vingrinos izprast dzejoļu, dziesmu un bērnu grāmatu tekstus.
    Ja tekstā ir nesaprotami vārdi, skolotāja rosina mani atminēt to nozīmi pēc zīmējuma vai pēc konteksta, bet nesteidzas teikt priekšā. Dziesmu tekstus un dzejoļus netulko burtiski, bet, izmantojot balss skaļumu, tembru, intonāciju un tempu, kontekstam un tekstam atbilstošiem zīmējumiem tiek panākts, ka bērni izprot teksta būtību.
                                                                  ES runāju...
   ES mācos saklausīt latviešu valodā dzirdēto, atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar manu ikdienu, nosaukt ikdienā biežāk lietojamos priekšmetus, veiktās darbības, izteikt savas vajadzības, īsi pastāstīt par redzēto, dzirdēto, pārdzīvoto. ES mācos izteikt savas domas ar vārdiem, frāzēm, teikumiem citiem saprotami. Veidot teikumus ES iemācos ikdienas saziņas situācijās. Sarunājoties par ikdienā aktuāliem jautājumiem, bērniem paplašinās latviešu valodas vārdu krājums un pilnveidojas skaņu izruna. ES mācos pareizi izrunāt latviešu valodas skaņas un iepazīstu iespiestos latviešu alfabēta burtus.
                                                    Kas interesē mani un manus draugus?
...izvēlētas daudzveidīgas bērnu vecumam atbilstošas tēmas, sižeti, rotaļas, kustības un uzdevumi, kas palīdz ieinteresēt apgūt valodu darbībā;
...interesanti, daudzveidīgi, katram bērnam pieejami uzskates materiāli un rotaļlietas;
...ja ES nodarbojos ar to, kas mani interesē, ar to, kas man ir tuvs un pieejams;
...piedāvātie uzdevumi, spēles elementi atvieglina valodas apguvi, izraisa manu aktivitāti un rada prieku par paveikto darbu.
                                                   Kas virza mani darboties un apgūt valodu?

  • bērnība - vispiemērotākais laiks daudzvalodības veidošanai ;
  • mehāniskā atmiņa - bērniem īpaši līdz 4 gadu vecumam palīdz nekļūdīgi atdarināt otrās valodas izrunu.
  • kustību prieks
    Pieaugušo cilvēku darbošanos, notikumus un parādības viņu dzīvē ES atdarinu kustībās – pantonīma, kustību imitācija, pirkstu un lomu rotaļas veicina kustību aktivitāti , bērna ķermeņa un runas attīstību.
    Dziedāšanas un kustību apvienošana dod iespēju paust savas emocijas, attīstīt kustību koordināciju un ritma izjūtu. Tas veicina bērna radošumu un individualitātes attīstību.
  • dziesmu prieks

    Katrā nodarbībā ES dziedu latviešu tautasdziesmas, tautasdziesmas- rotaļas un mūsdienu autoru bērnu dziesmiņas, vingrinot vokālās iemaņas, kas arī veicina manu muzikālo attīstību.
Izprast dziesmu noskaņojumu, rotaļāties, darboties ar priekšmetiem, imitēt dažādas kustības – tas viss sagādā man un maniem draugiem patiesu prieku. Dziesmas un rotaļas skolotāja mums netulko pilnībā. Kad dziedot un atkārtojot bērni ir iemācījušies dziesmas vārdus, tad izskaidro atsevišķus vārdus.

ES izmantoju interaktīvos līdzekļus otrās valodas apguvei!

Interaktīvā tāfele - universāls instruments, kas ļauj pirmsskolas vecuma bērnu apmācību padarīt interesantāku, uzskatāmāku un aizraujošāku.

Skolotāja pedagoģiskajā procesā izmanto interaktīvās spēles un aplikācijas latviešu valodā. Vecākās un sagatavošanas grupas bērni strādā ar interaktīvo mācību materiālu “Sākam mācīties. Burti un skaitļi. Darblapas”.

Uz tāfeles ekrāna ES varu

  • praktizēties un pilnveidot visas četras valodas prasmes – runāšanu, klausīšanos, lasīšanu un rakstīšanu;
  • izpildīt praktiski tādas pašas darbības, kā uz papīra – savienot punktus, zīmēt, rakstīt, kas sekmē grafisko iemaņu veidošanos;
  • iepazīt burtu formu;
  • atrast sižetiskajā zīmējumā dažādus objektus ar mācāmo burtu;
  • lasīt un saprast ikdienas situācijās, mācību procesā biežāk lietojamos vārdus;
  • aplūkot zīmējumus ar sižetisku stāstu, jautājumiem un uzdevumiem, zīmējumā iekļauto vārdu uzskaitījumu;
  •  interneta saitē noklausīties - noskatīties tematam atbilstošu tekstu, mīklas, tautasdziesmas;
  • pārvietot attēlus, sakārtot tos noteiktā secībā, turpināt virkni, noteikt atbilstību kādai pazīmei, veikt attēlu vai uzrakstu atlasi pēc norādītās pazīmes, sekmējot loģiskās domāšanas attīstīšanu;
  • apgūt matemātikas pamatsakarības: izpratni par skaitu, skaitīšanu un tai atbilstošu ciparu rindu; veidot priekšstatus par priekšmetu lielumu; attīstīt prasmi orientēties plaknē un telpā; iepazīties ar ģeometriskām figūrām u.c.

Ko MĒS vēlamies panākt?

Mācību process paredz
   * attīstīt prasmi klausīties uz bērnu attiecināto runu latviešu valodā;
  *  uztvert dzirdētā jēgu, daļēji saprotot uzdotos jautājumus, rīkojumus rotaļās un nodarbībās, ikdienas situācijās
   *  apgūt saziņā nepieciešamās prasmes un iemaņas, pielietot saskarsmē vienkāršus, elementārus dialogus.
  *bērnus iepazīstināt ar latviešu tautas gadskārtu tradīcijām un svētkiem – Ziemassvētkiem, Lieldienām un Jāņiem, latvieši tautas ieražām un mentalitāti.

Vecāku līdzdalība un līdzatbildība...

   Vecāku interese un aktivitāte veicina bērna mācīties prieku. Valodas apguve ir atkarīga no bērna reālās iespējas lietot, vingrināties daudzveidīgās dabiskās un modelētās saziņas situācijās.

ES vēlos...
.....sarunāties ar saviem vienaudžiem un apkārtējiem cilvēkiem valsts valodā, integrēties Latvijas sabiedrībā, saglabājot savu nacionālo identitāti.
Klausīties! Runāt! Darboties!

ESmu ļoti centīgs,
            jo vispirms man ir jāsaklausa,
                                jāizprot dzirdētā nozīme un tad
                                             pareizi jāizrunā skaņas, to savienojumi, vārdi un teikumi.
 Skolotājai ir patiess prieks redzēt un just bērnu neizsmeļamo interesi par dzīvi, valodu un pieaugušo spēju atbalstīt bērnus latviešu valodas apguvē.

MĀCĪBU PROGRAMMA LATVIEŠU VALODA/mazākumtautību izglītības programma/


Pacietību un labus panākumus otrās valodas apguvē!

back home

Created by Media-Squat

Credits:
Wads Mironovs, Zinovy Lipinsky, Sina Bentacore, Kat Zopanka, Artur Dambergs, Eugene Aons, Ricardo Manuel Cahnalho (brazil), Egor Matrosov.

Special thanks:
Artur, Kerija, Nastya, Vika, Ganja.