Sports

ES draudzēšos ar dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem un redzēšu:  kā stārķis stāv uz vienas kājas un spārnus tur sev klāt;  kā gliemezis ielien un izlien no savas mājas;  kā vāverīte lasa riekstus un cīrulītis lido;  kā puķes un sēnes aug lietū;  kā iet vecais pulkstenis;  kā roņi spēlē futbolu un ods ver adatā diegu;  kā ziloņi pastaigājas un zirneklis dodas mušu medībās un vēl daudz ko citu.

• • • • • • •  kas jāmāk zaķēniem;
            •  kas jādara vēzim, kad tas rīko skriešanas sacīkstes;
            •  ko zvirbuļi dara pagalmā; 
            • kāds izskatās lielīgais gailis ....

...un uz mirkli pārvērtīšos: par zivtiņu straumē; par zosi, kas bēg no kāpostu dārza un gāgina; par lāci – meža cirtēju; par degošu svecīti; par grieznēm, kas griež; par knaiblēm, kas atveras un aizveras; par traktoru, kas brauc un pukšķina; par lidmašīnu, kas lido.                              Arī mēs varam tā!

ES, izpildot kustības, savā darbībā attēloju dažādus dzīves notikumus un tēlus.

Tādējādi atklāju arī apkārtējās dzīves likumsakarības, mācos salīdzināt un analizēt.
Izteiksmīgas kustības un vingrinājumi ar rotaļu raksturu rada iespēju bērnam: 

• attīstīt intelektu,
• veidot jaunus priekšstatus,
• raisīt pozitīvas emocijas,
• bagātināt jūtu pasauli,
• nostiprināt muskuļus un attīstīt stāju.

Kustoties ES norūdu organismu, augu spēcīgāks un nostiprinu veselību.

Vesels bērns ir dzīvespriecīgs, aktīvs, grib darboties, uzzināt un izpētīt kaut ko jaunu. Tieši pirmsskolas un jaunākajā skolas  vecumā bērns apgūst dažādas prasmes un iemaņas, viņā parādās pirmās rakstura iezīmes.

Par bērnu vispusīgu fizisko attīstību pirmsskolas izglītības iestādē ,,Dzērvenīte’’ 
atbild pirmsskolas izglītības skolotāja Svetlana Boreiko.

 Savā pedagoģiskajā darbībā pedagogs:

• atbild par fizisko audzināšanu pirmsskolas izglītības iestādē kopumā, nodrošinot bērnu fizisko attīstību ikdienā;
• plāno ikdienas nodarbību uzdevumus katrai bērnu grupai, balstoties uz pirmsskolas izglītības attīstošo programmu;
• vada fiziskā audzināšanas nodarbības visās pirmsskolas izglītības iestādes grupā;
• regulāri analizē bērnu fizisko attīstību, nosaka katra bērna individuālos fiziskās attīstības tālākos virzienus;
• sniedz metodisku palīdzību pirmsskolas izglītības pedagogiem bērnu kustību aktivitātes nodrošināšanai ikdienā;
• organizē veselības dienas, sporta svētkus un citus veselību nostiprinošus pasākumus, sadarbojoties ar izglītības iestādes metodiķi un medmāsu;
• atbild par pirmsskolas izglītības sporta inventāra glabāšanu, pirmsskolas izglītības iestādes fiziskās attīstības materiālās bāzes pilnveidošanu;
• sniedz konsultācijas vecākiem bērnu fiziskās attīstības jautājumos;
• piedalās semināros, savas pirmsskolas izglītības iestādes sanāksmēs. 

Rotaļa ir daudzfunkcionāla un unikāla, jo tā bērnu
 māca, pilnveido, audzina, socializē, izklaidē un dziedina.

Iestādes rīcībā ir interaktīvi digitālie resursi, kas būtiski atvieglo bērnu izglītošanas procesu, padarot to saistošu un atraktīvu. Bērniem patīk dejas līnijās bez sarežģītiem deju gājieniem un strikti noteiktām pāru kustībām. ES pats iemācos kustības, sekojot tām līdzi videoekrānā.  Turpinot apgūt deju bez video, tikai skanot mūzikai, tiek vingrināta atmiņa.

Strādājot komandā, pedagogi ar prieku un aizrautību organizē bērnu veselībai drošas fiziskās aktivitātes.
Sadarbojoties ar mūzikas skolotāju, sporta rotaļnodarbībās tiek izmantots mūzikas pavadījums. 

Mūzikas ietekme sporta nodarbību laikā: 

• atskaņotā mūzika palīdz labāk noskaņoties rotaļnodarbībai un izpildīt vingrinājumus;
• ar mūzikas palīdzību tiek mainīta gan vingrinājumu intensitāti, gan ātrums;
• mūzika palīdz vieglāk izturēt fizisko slodzi; 
• mūzika dod papildus enerģiju rotaļnodarbībā: palielinoties fiziskai slodzei mainās arī mūzikas ritms;
• mūzika palīdz veikt vingrinājumus līdz galam - tā motivē un spēj nomākt vēlmi beigt vingrinājumus pirms laika; 
• mūzika uzmundrina un vienmēr iedvesmo sasniegumiem. 

Veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā ES ar prieku  

• iesaistos nodarbībās, dažādās fiziskās aktivitātēs telpās un ārā, svaigā gaisā;
• veidoju veselīga dzīvesveida ieradumus, apzinoties riskus veselībai un mācoties tos novērst; 
• sev un citiem drošā veidā pārvietojos pa dažādām šķēršļu joslām; 
• piedalos kustību rotaļās, apvienojot soļošanu, skriešanu, rāpošanu, rāpšanos;
• noturu līdzsvaru;
• pārvietoju priekšmetus un pārvaru šķēršļus, izvēloties darbības veidu atbilstoši situācijai;
• daudzveidīgi izmantoju sīkās motorikas prasmes;
• apzinos savu dzimumu un ķermeņa neaizskaramību, ikdienā regulāri ievēroju personīgo higiēnu; 
• stāstu, kādi individuālie aizsardzības līdzekļi jālieto dažādās kustību aktivitātēs, piemēram, pārvietojoties ar velosipēdu.

Kustību daudzveidīgas aktivitātes nodrošina pirmsskolēna fizisko attīstību, izkopj prasmi sadarboties rotaļā, sporta sacensībā. Rodas iespēja salīdzināt savus un citu sasniegumus, tādējādi nodrošinot pašvērtējuma rašanos.

Darīsim visu, lai palīdzētu attīstīt bērna fizisko un garīgo veselību!

Katrs bērns izaugs stiprs, veikls, skaists, vesels un gudrs!

Šodien dejas. Šodien dejas!
Kurš ar kuru dejos?
Zēni uzlūgs meitenes
Kam gan pārī būšu es?

Palīdzēt attīstīt harmonisku personību, izkopjot dzirdes, redzes, kustību uztveres spēju, koordinēšanas prasmes
''Dzērvenītes’’ bērni no trīs gadu vecuma divas reizes nedēļā apgūst deju pamatus
pedagoga, horeogrāfijas speciālista vadībā.

      Pedagoga vadībā mācoties pamatu kustību, bērni uztver  to gan ar redzi, dzirdi, jo pedagogs parasti kustību parāda un paskaidro. Nodarbības vingrinājumos ietilpst pēdu un gurnu pagriešana uz iekšu un izvēršana, piesitieni ar pēdu un pus pēdu, kustības ar saliektiem ceļiem, ar nesasprindzinātu pēdu, strauji pietupieni un daudzas citas kustības, kas raksturīgas daudzveidīgajām tautas dejām un raksturdejām.
    Dejojot, izpildītājs gūst daudz pozitīva. Apjauš savu esamību. Dalībnieki dejās gan apgūst kustību plūdumu un ritmu, gan izkopj labu stāju un pieklājīgu uzvešanos. Pareiza stāja liecina par možumu un dzīves prieku.

Ķermeņa un tā daļu kustību vingrināšanas uzdevumi:

• attīstīt muskuļu un locītavu saišu aparātu,
• līdzsvara vingrinājumi savienojumā ar skriešanu un palēcieniem. Dažāda veida pagriezieni,
• plastiskie vingrinājumi ķermenim,
• kustību koordinācijas vingrinājumi,
• vingrinājumu komplekss visām ķermeņa muskuļu grupām.
• Skolotājs darbā ar bērniem izmanto dejiskus vingrinājumus un tautas dejas.

Nodarbībās iedejo prieka virpulis, kas rada mirdzumu acīs un smaidu sejā…

Nodarbība sākas ar mūzikas signālu. To dzirdot, ES nostājos un sasveicinos.

Nāksim aplī mēs, Sauksim draugiem: ,,Čau!’’

ES ar lielu interesi un aizrautību plaukšķinu melodijas ritma zīmējumu; soļoju pavadījuma ritmā; abas ritmiskās kustības izpildu vienlaicīgi, t.i., plaukšķinu melodijas ritmu, soļoju pavadījuma ritmā; saklausu ātru un lēnu tempu, to atdarinu kustībā; izpildu vingrinājumus uzmanības izkopšanai

Nāc, jautri diesim, tu un es, Dejā lai kopā griežamies.

Grozu galvu – nik, nik, nik, Pabrīdinu- tik, tik, tik!

Mīļo draudziņ, dejosim, Abas rokas sadosim!	…veltnis veļas vēl un vēl, citādi jau nevar: jānogludina kārtīgi.
Jautrais jampadracis…	Paskat, kādi brīnumi!
	Bet sirdī kāds sēž Un klusītēm svilpo, Sirdī kāds sēž - Un vārds tam ir - prieks.

 Mūzikas raksturs kustībās…

	Bērni atdarina kustības mūzikas pavadījumā.  ES ar savu stāju attēloju lācīša gaitu, kā lācītis skatās, kā ēd medu, paēdis lācītis grib dejot, bet viņam uznāk miegs un lācītis aizmieg.
	Jau pēc brīža ES - zaķītis, kas klausās, vai nedraud briesmas, vai nenāk mednieks vai suns. Pārliecinājies, kas briesmas nedraud, zaķītis dejo.
MANA zvaigžņu stunda ir sākusies...
Aplī, aplī sēžam aplī, Kas būs vidū, draudziņ, paskaties! Aplī, aplī sēžam aplī, Parādi, ko proti tu!	Nodarbību laikā ir iespēja katram izmēģināt savu varēšanu un iejusties zvaigznes tēlā, parādot savu deju īpašā izpildījumā. Bērniem patīk izpildīt deju kustības un soļus, izmantot skanošos žestus, parādīt dažādas sejas mīmikas, pievēršot uzmanību emocionālajam izpildījumam.

     Nodarbības beigu daļā nomierinoši vingrinājumi, rotaļas, deju atkārtojumi. Nodarbību nobeidz ar mūzikas signālu – nostāšanos un paklanīšanos.
    ES apgūstu dažādu tautu deju raksturīgos soļus, pašas tautas dejas un līdz ar to arī tautas mūziku. Bērniem rodas interese par attiecīgās tautas kultūru un mākslu. ES sāku ne tikai izjust un saprast mūziku, deju, bet man arī veidojas interese par citiem mākslas veidiem.
     Bērniem prieks apgūt dejas soļus, dejot pāros, apgūt tautas deju satvērienus, izpildīt palēciena soli un galopu.

                           Dejas pozitīvi iespaido personības attīstību, veido raksturu.
Pateicoties deju nodarbībām mūzikas pavadībā, bērni attīsta un pilnveido:

• ritma izjūtu,
• mūzikas rakstura izpratni un bērnu spēju to attēlot kustībās;
• radošo iztēli;
• muzikālo atmiņu;
• orientēšanos telpā un grupā;
• ātru kustību uztveri un reakciju;
• kustību koordināciju.

Dejosim!

Man piemīt kustību prieks un ES mēdzu atdarināt redzēto un dzirdēto kustībās un skaņās.
ES kļūšu uzmanīgs, drosmīgs, apķērīgs, patstāvīgs, veikls, spēcīgs, vesels un dzīvespriecīgs,
jo manā sirdī mīt nepārtraukta vēlēšanās vēl kaut ko paveikt, vēl kaut ko iemācīties.